Kampars apšauba celulozes rūpnīcas būvēšanas lietderību

Kampars apšauba celulozes rūpnīcas būvēšanas lietderību Ritvars Bīders Finanšu ministrs Artis Kampars šaubās par iespējām Latvijā attīstīt celulozes rūpnīcu, norādot uz «ļoti nopietnām» vides prasībām un valsts resursu pieejamību tik lielam projektam. Intervijā Latvijas Radio ministrs norāda, ka ir vēl viens būtisks iemesls, lai šaubītos par šāda projekta realizāciju, proti, tendences, ka šāda veida celulozes rūpnīcas patlaban pārvietojas no Eiropas uz Dienvidameriku, kur koksnes resurss ir daudz ātrāk augošs un ražošanas izmaksas ir zemākas nekā Eiropā. A. Kampars skaidro, ka šādas rūpnīcas realizācijas iespējas tiks analizētas, taču, balstoties uz ekspertu izteikumiem, šādas celulozes rūpnīcas attīstības nepieciešamība patlaban esot ļoti grūti pamatojama. Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padome uzdevusi LIAA un Zemkopības ministrijai veikt analīzi par celulozes ražošanai nepieciešamo resursu pieejamību, kā arī apkopot ekspertu viedokļus un sagatavot priekšlikumu par priekšizpētes veikšanu, šodien vēsta Dienas bizness. Salīdzinājumā ar brīdi, kad vēl eksistēja 600 000 t jaudas celulozes rūpnīcas projekta kompānija a/s Baltic Pulp, situācija ir mainījusies, jo teju miljonu m3 papīrmalkas patērē SIA Bolderaja Ltd, kura no šīm izejvielām ražo OSB plātnes. Tas pierāda, ka nepieciešams detalizēti analizēt celulozes un papīra rūpniecības projekta iespējamību, lai gūtu iespējami augstāku vērtību no viena koksnes kubikmetra. Ideja par to, ka Latvijā būtu nepieciešama jauna celulozes un papīra rūpnīca, virmo kopš 90. gadu sākuma. Raksta pilno versiju var aplūkot: http://db.lv/r/322-razosana/232782-kampars-apsauba-celulozes-rupnicas-buvesanas-lietderibu